Locījumi Latviešu valodā
Latviešu valodā locīšana ir svarīga gramatikas daļa, kas ļauj vārdiem pielāgoties teikuma nozīmei. Vārdus locām, lai tie izteiktu dažādas attiecības, piemēram, piederību, vietu vai darbības veicēju. Šodien aplūkosim dažus vienkāršus piemērus, kā locīt vārdus latviešu valodā. Bet no sākuma - kas tad ir locījumi? Locījumi ir vārdu formas, kas mainās atkarībā no vārda lomas teikumā. Latviešu valodā ir 7 locījumi. Katram locījumam ir specifiska nozīme un lietošana. Tie attiecas uz lietvārdiem, īpašības vārdiem un skaitļa vārdiem. Locījumi atšķiras pēc dzimtes (vīriešu un sieviešu) un skaita (vienskaitlis un daudzskaitlis):
- nominatīvs (kas?)
- ģenitīvs (kā?)
- datīvs (kam?)
- akuzatīvs (ko?)
- instrumentālis (ar ko?)
- lokatīvs (kur?)
- vokatīvs (bez jautājuma taču tas izsaka izsauksmes formu)
Un tagad aplūkosim dažus piemērus, kā izskatās vārds dažādos locījumos. Ņem vērā, ka vārdam, ko locīsim ir jāatbild uz uzdoto jautajumu:
- Nominatīvs (kas?): Izmanto, lai norādītu, kas ir teikuma priekšmets. Piemērs: zēns, meitene.
- Zēns spēlē bumbu. Kas spēlē bumbu? Zēns.
- Ģenitīvs (kā?): Norāda piederību vai attiecību. Piemērs: zēna, meitenes.
- Tā ir zēna bumba. Kā bumba tā ir? Zēna.
- Datīvs (kam?): Izmanto, lai norādītu, kam kaut kas tiek dots vai pieder. Piemērs: zēnam, meitenei.
- Es iedevu zēnam grāmatu. Kam es iedevu grāmatu? Zēnam.
- Akuzatīvs (ko?): Lieto, lai norādītu darbības objektu. Piemērs: zēnu, meiteni.
- Es redzu zēnu. Ko es redzu? Zēnu.
- Instrumentālis (ar ko?): Norāda līdzekli vai darbības veidu. Piemērs: ar zēnu, ar meiteni.
- Es runāju ar zēnu. Ar ko es runāju? Ar zēnu.
- Lokatīvs (kur?): Izmanto, lai norādītu vietu vai atrašanās vietu. Piemērs: zēnā, meitenē.
- Zēnā ir liels spēks. Kur ir liels spēks? Zēnā.
- Vokatīvs (bez jautājuma): Izmanto, izsauksmes formas gadījumā Piemērs: zēn!, meitene!.
- Atskrien šurp, zēn!
Tapēc aicinu tevi arī tagad pamēģināt izmantot savas jaunās zināšanas praksē un doties uz forumu sadaļu šeit.
Vita, OLS latviešu valodas kopienas vadītaja